param.

Laiks stiepjas un velkas, un visādi citādi negrib mūsu prātos ieviest jaukās domas par pavasari, bet regulāri atsaldē mūsu pelēkās šūniņas. Kā tas izpaužas? Izpaužas tā, ka šķiet, ka pieaugušie, kas tīri loģiski, šādas ziemas ir piedzīvojuši biežāk, ir izturīgāki, un sasparojas divas reizes nedēļā apmeklēt IHA. Vispār jauki noskatīties, un jauki viņiem dot ne tikai zināšanas (ko palīdz apgūt bosu boss un uzcītīgā būtne Ance.Z), bet arī ļaut viņiem nedaudz atgriezties jaunības sajūtās. (pati izjutu ABC dziesmiņas dziedāšanu kopā ar mammu, kad devāmies mājās). Tātad, mūsu hauzīte ir ne tikai vieta, kur iegūt iespējas pilnveidot savu būtību, bet pastiprināt ar visām tām ekstrām, kuras piemīt JAUNIEŠIEM. Tā nu pagājušajā nedēļā hauzīti, vēl jo projām ,NAV apciemojis atkusnis un mūsu trubas salst. Kas nozīmē, ka izmisīgi pietrūkst tējas. Arī angļu tējas un manieres nedaudz iztrūka, jo laiks (pašlaik izrādās nav mūsu draugs), bija atvēlējis tikai dažus brīžus hauzītes apskatīšanai. Bet kopumā šķiet, ka viņiem radās pietiekoši labs iespaids, es vismaz tā ceru, jo viņi jauki un silti smaidīja. Ģitāristi cītīgi mācās un apgūst repertuāru, kuru atrādīt kādā no jaukajām marta dienām. Šujam, izšujam un smaidam. Vispār jauki + staigājam čībās.

Pie mums ir atļauts: dungot un smieties, ķiķināt un nedaudz pukoties. Būt laimīgam, un otras galējības variantā atnākt un pastāstīt citiem, un tad tā jauki, kad akmens noveļas no sirds.

Mēs esam atvērti, tā pat kā mūsu sirdis. Jums, mums, JUMS!