sestdiena, 2010. gada 6. marts

Zviedrija februārī.

Ceļojumus īpašus rada ne tikai pats ceļojums, bet lietas un nelietas, kuras tā īsti nav bijušas paredzētas. Ticiet vai nē, bet četru dienu laikā, var notik daudz neparedzētu notikumu. 
Viss sākās ar to, ka ryanair.com ir smadzeņu "čakarētājs" un check-in, mums sanāca daudz saspringtākā gaisotnē kā gaidīts. Nu nekas. Visi laimīgi. Aliņš bussā un zēnu "nesaturēšanas" problēmas  (wc nepieciešamība) - ik pēc 45 min. Kad esam laimīgi nonākuši līdz lidostai, visi cītīgi mīcam savas mantas, lai būtu ievērots - vienas bagāža - likums. Veiksmīgi nokļūstam līdz iekāpšanai lidmašīnā, kad Gints (tautā zināms arī kā Eminems), bija pacenties, lai uztaisītu mums kādu pārsteigumu. Viņam ir jāpaliek LV, kāda neesoša zīmoga dēļ. Šis notikums garantēja Eminema kultu, un parūpējās, lai Gints būtu vienmēr ar mums. Lidojošais autobuss piezemējas veiksmīgi un attopamies Rogera viesmīlīgajos apskāvienos. - This is going to be so so cool -... 
Ierodamies ar cerībām - garšīgi paēst-, bet tā vietā mums pasniedz cīsiņus, kuri garšo pēc tualetes papīra sajaukuma ar minimālu daudzumu gaļas. Piezīme : tie pat ar kečupu nebija īsti ēdami. Vakariņām seko florbola mačs, kurā gan Latviešu/Zviedru zēnu komanda zaudē Zviedru meitenēm, taču cīņa ir patiesa un LV fanes vēlreiz pierāda, ka esam visskaļākie fanu zonā. Mūsu dziesmu klāsts bija plašs - no dzērāju dziesmām, līdz Dinamo saukļiem. 
Pirmās dienas atziņa : Guļot telpā, kur nav paredzēts gulēt, nav vērts cerēt uz kvalitatīvu miegu.
Otrās dienas rīts iesākās ar nedaudz īgnām sejas izteiksmēm, bet pēc polārmaizīšu apēšanas un domas, ka braucam iepirkties, sejas nedaudz atplauka. Norchopingas centrā bija pavasaris. To varēja novērot zviedru meiteņu ģērbšanās stilā jo - Hello, hello, it's so cold out here, but you wear converse? Oh, darling...- 
Pēc dažu pirkumu iegādāšanās, pāris veikalu izstaigāšanas, nedaudz noguruši ierodamies ēstuvē. Garšīgi paēdām, un devāmies uz domes ēku. Ērti krēsli un ieslēgti mikrafoni, vēstures pusstunda, no kuras maz ko atceros un esmu pārliecināta, ka citi atceras vēl mazāk. Suliņas un smiekli, jo latvieši nespēj noturēt nopietnību ilgāk kā 20 minūtes. Nu nejau dienā, kad iepērkamies. Vēl viena vajadzīgi/nevajadzīga iepirkšanās stunda, un dodamies uz boulingu. Pati personīgi no trīs stundu staigāšanas biju tik nogurusi, ka bumbas rokās noturēt bija grūti, dažbrīd pat bija vienalga, kur tās ripo. Vakariņās fast food pārtikas, par kuru sajūsmu letiņu sejās nevar manīt. Tālāk seko minigolfa spēle, kur krāpšanās ir visefektīvākais veids, lai ātri pabeigtu spēli. Mūsu spēki nedaudz izsmelti, bet vēl ir vakara peldes, jaukas sarunas un ilgi gaidīts miegs.
Trešās dienas rīts sākās ar neīpaši patīkamu faktu - ārā līst. Bet tas neattur mūs no pufīgo bikšu vilkšanas, slēpju stiepšanas. Ir pelēks un līst, nepamet sajūta, ka kalns mani (mūs) piebeigs, apēdīs, nobeigs,..., bet viss izvērtās tā, ka gandrīz visi iemīlēja slēpošanu. Tas bija kaut kas, ko tik ātri neaizmirst - pārvarēt sevi vairāk kā ikdienā. Varēja šķist, ka kalns būs izsmēlis visus mūsu spēkus, bet īstenībā tas iedeva jaunu spēku, jo tik daudz svaigā gaisa ikdienā maz elpojam. Jauks vakars, ar daudzām ūdens aktivitātēm un domām par mājām - par labu pārtiku. Skatāmies kaut kādas klaunu filmas, kuras ir diezgan spocīgas. Iemiegam, kur nu katrs atrodam vietu (latvieši pārsvarā ir pār(ie)ņēmuši neguļamās telpas).
Rīts. Daļa tiek piecelta jau sešos, jo kāda "JAUKA" tante uzskata, ka tā vajag. Vispār viņai neizdodas, jo mēs lieliski ignorējam viņas prasības un guļam vēl vismaz vienu stundu. Saraustītas domas, somu stūķēšana, šokolāžu ietīšana. Viss tādās patīkamās, nogurušās gaidās. Dodamies ceļā...mājupceļā.
Neveiksmīgi. Pēc dažu guļammaisu atstāšanas miskastē (jo var būt  tikai viena bagāža) sēžam un gaidam. Gaidam un sagaidam to, ka mūsu reiss tiek atcelts. Migla, migla.... Tā nu pavadām lidostā sešas stundas, nervozējot un zvanot vecākiem, guļot un smejoties. Lai nu kā, beigu beigās atgriežamies jauniešu centrā un paši uztaisam garšīgāko maltīti pēdējo dienu laikā. Ir arī rasols, ir arī kūka. Ir spēles, Madaras dzimšanas diena, New Moon filma, vēl viena nakts ar traucētu miegu, gara gara izgulēšanās.
Nākošajā rītā visi ierodamies lidostā, kur atkal gandrīz pazaudējam vienu mūsu biedru, bet ļoti laimīgi visu paspējam. Esam mājās. ESAM MĀJĀS!

Mūsu mazais ceļojums izvērtās par piedzīvojumu bagātām četrām dienām. Nepameta sajūta, ka kāds mums piespēlē grūtības, pēc kuru pārvarēšanas ir prieka sajūta.

Laimīgi, laimīgi!


Nav komentāru: