Necenzētā pirmās pasakas versija.

Jau iepriekš atvainojamies par neīpaši aktuālo tēmu, nobīdi no galvenās domas, nepabeigtību un jucekli, emociju līknē. Bet tas ir pats pirmais gara darbs (kurš visticamāk būs jāslīcina).

Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, dzīvoja princese - Jurianna (stulbs vārds). Viņai patika kopt govis. Kad viņa slauca govis, viņa nēsāja oranžu govslaucējas lakatiņu. Viņas kājas nedaudz oda pēc govs mēsliem. Juriannai patika izpriecāties- viņa dejoja un dziedāja kopā ar govīm. Viņai bija ļauna māsa, kuru sauca Ausmmirdze. Ausmmirdzei ļoti nepatika govis. Kādu dienu Ausmmirdze Juriannas govju barībai poejauca caurejas zāles. Līdz ar to govis ļoti daudz lika pankūciņas uz jau vecajām, brūnajām pankūciņām. Tas nozīmē, ka katru nakti govis guļot vāļājās pa pankūciņām, tāpēc govis mūsdienās, lielākoties ir brūnas. Bet par to jau nebūs šis stāsts - šis stāsts būs par Rodrigo, pilsētas skaistuli, kurš patika gan Ausmmirdzei, gan Juriannai, gan Raičam (pilsētas homoseksuālis). Rodrigo bija blondīnis ar zilām acīm un lielu krūšu apmatojumu. Varētu teikt - īsts spāņu Mačo. Viņam ļoti patika spēlēt "litrbolu". Tā kā viņš pēdējos septiņus gadus bija LV čempions Litrbolā, viņam īpaši pie sirds gāja stiprais alus - Garais. Un tā vien sanāca, ka Jurianna un Ausmmirdze kopīgi vadīja biznesu Alus darināšanā. Rodrigo bija ļoti gudrs! Viņš zināja, ka, ja apprecētos ar vienu no māsām, varētu dzert alu visu mūžu, pa brīvu. Bet tā kā pilsētā bija ieradies jauns ērzelis Santjago Delavega, jeb tautā sauktais Kazanova, tad tas nozīmēja, ka viņam ir uzradies jauns, stirpā alus mīlošs, konkurents. Bet tā kā viņš nebija sava vārda cienīgs nesējs, Kazanova bija ar Raiči uz vienu roku licies... (reklāma. 5.min.) ... Turpinājums sekos.

Priekškars!

Nākamnedēļ turpinām pasaku rakstīšanu. Ja esi izdomājis kādu jaunu pavērsienu, nāc un dalies!