Sieviete.Liktenis.Pašnāvība

Es sevi iedomājos stāstā ‘’Apelsīns’’ no Noras Ikstenas grāmatas ‘’Dzīves stāsti’’ . Stāsts bija par sievieti, kas strādāja dzīvoja savu ikdienas dzīvi. Viņai bija divi bērni vīrs un brālis. Pēkšņi vienā dienā viņa saprata, kad viņai ļoti sāp vēders un iedomājās visļaunākās lietas, kas ar viņu var notikt, bet, protams, tās bija tikai iedomas. Viņa aizgāja pie ārsta un pēc izmeklēšanas pati izdomāja, ka viņai ir vēzis, lai gan dakteri to nebija apstiprinājuši. Viņa aizgāja mājas atstāja bērniem apelsīnu, brālim vēstuli ar to, kad viņai ir ļoti grūti un viņa negrib būt par apgrūtinājumu citiem, tāpēc izdarīs atvieglojumu visai ģimenei. Viņai aizgāja pie bērniem uz skolu atvadīties un pateica, ka ļoti viņus mīl. Kad brālis atrada vēstuli viņš gāja viņu meklēt atrada viņu vasarnīcā , kad viņa bija izdarījusi pašnāvību. Bet šī stāsta traģiskāka lieta ir tāda, ka ārsts bija zvanījis viņas brālim un pateicis, ka analīzes bija labas viņai tikai ir iekaisums bijis.

Es iedomājos cik traģiski ir būt tās sievietes bērnu vietā, kad mamma izdara pašnāvību, jo vienmēr ir risinājums. Tāpēc nevajag būt pārsteidzīgam savos lēmumos, jo tas bieži noved pie sliktām beigām. Mūsdienās slimības ļoti bieži noved pie traģiskām beigām, bet ļoti daudzos gadījumos, kad cilvēks izdara pašnāvību, tas ir pārsteidzīgi, jo nepadomā par cilvēkiem, kas paliek. Par bērniem, kam tagad trūkst mātes un visu mūžu vairs viņu neredzēs, par vīru, kuram būs vienam jāaudzina ģimene. Uzskatu, ka vienmēr ir risinājums, jo nav tādas lietas ko nevar atrisināt